Latvijas budžeta ieņēmumi aug, bet plāns netiek sasniegts. Ko no tā var mācīties uzņēmēji?

2026. gada pirmo deviņu mēnešu valsts budžeta rezultāti atklāj interesantu situāciju: ieņēmumi pieaug, budžeta deficīts samazinās, tomēr nodokļu ieņēmumi atpaliek no plānotā. Šie skaitļi atgādina par kādu būtisku finanšu vadības principu - izaugsme pati par sevi vēl nenozīmē, ka tiek sasniegti izvirzītie finanšu mērķi.
2026. gada 26. oktobrī Finanšu ministrija publicēja jaunākos Latvijas valsts budžeta izpildes datus par šā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumi sasnieguši 14,4 miljardus eiro, kas ir par 8,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt izdevumi pieauguši par 5,3%, sasniedzot 14,5 miljardus eiro.
Pozitīva tendence vērojama arī budžeta deficītā. Ja 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos tas bija 502,2 miljoni eiro, tad šogad tas samazinājies līdz 105,6 miljoniem eiro.
Tomēr aiz šiem šķietami pozitīvajiem rezultātiem slēpjas vēl kāds būtisks rādītājs: nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 99,3% apmērā, no plānotā atpaliekot par 77,4 miljoniem eiro.
Kā iespējams, ka ieņēmumi pieaug, bet plānotie finanšu mērķi netiek sasniegti? Un kāpēc šim jautājumam vajadzētu interesēt arī uzņēmumu vadītājus?
Ieņēmumu pieaugums un finanšu plāna izpilde nav viens un tas pats
Latvijas kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2026. gada pirmajos deviņos mēnešos sasnieguši 11,2 miljardus eiro, kas ir par 603 miljoniem eiro jeb 5,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.
Tomēr, neraugoties uz šo pieaugumu, nodokļu ieņēmumi bijuši par 77,4 miljoniem eiro mazāki nekā plānots. Finanšu ministrija norāda, ka novirzi galvenokārt ietekmējuši iedzīvotāju ienākuma nodokļa, dabas resursu nodokļa un akcīzes nodokļa ieņēmumi.
Šeit ir svarīgi nošķirt divus finanšu rādītājus. Pirmais ir izaugsme salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Tā parāda, vai rezultāti ir uzlabojušies vai pasliktinājušies. Otrais ir faktiskā rezultāta salīdzinājums ar budžetu. Tas parāda, vai sasniegti iepriekš noteiktie finanšu mērķi.
Uzņēmējdarbībā šī atšķirība ir tikpat būtiska. Iedomāsimies uzņēmumu, kura apgrozījums pagājušajā gadā bija viens miljons eiro, bet šogad sasniedzis 1,1 miljonu eiro. No pirmā acu uzmetiena rezultāts ir pozitīvs - ieņēmumi pieauguši par 10%.
Taču, ja uzņēmuma gada budžetā bija paredzēti 1,3 miljoni eiro, faktiskais rezultāts no plāna atpaliek par 200 000 eiro jeb aptuveni 15,4%. Abi apgalvojumi ir pareizi: uzņēmums aug, bet vienlaikus nesasniedz savus finanšu mērķus.
Tieši tāpēc uzņēmuma finanšu rezultātus nevajadzētu vērtēt tikai pēc apgrozījuma pieauguma. Tikpat svarīgi ir saprast, kā faktiskie rezultāti atbilst budžetam, kas izraisījis novirzes un kā tās ietekmēs turpmāko uzņēmuma darbību.
Kāpēc deviņu mēnešu rezultāti vēl negarantē veiksmīgu gada noslēgumu?
Vēl viena būtiska atziņa no jaunākajiem valsts budžeta datiem ir saistīta ar gada pēdējiem mēnešiem. Lai gan kopbudžeta deficīts šā gada deviņos mēnešos ir ievērojami mazāks nekā pērn, Finanšu ministrija prognozē, ka līdz gada beigām tas būtiski palielināsies.
Iemesls ir salīdzinoši vienkāršs: gada pēdējos mēnešos tradicionāli tiek veikta nozīmīga daļa no budžetā paredzētajiem maksājumiem. Arī uzņēmumu finanšu vadībā šī situācija ir labi pazīstama.
Uzņēmums septembra beigās var uzrādīt pozitīvu peļņu un stabilu naudas atlikumu, taču tas vēl nenozīmē, ka gada noslēgums būs tikpat veiksmīgs. Ceturtajā ceturksnī uzņēmumam var būt paredzēti lielāki maksājumi piegādātājiem, sezonālas izmaksas, investīcijas, nodokļu saistības vai citi būtiski izdevumi. Vienlaikus daļa klientu maksājumu var tikt saņemta vēlāk, nekā sākotnēji plānots.
Tāpēc finanšu vadībā ir svarīgi ne tikai analizēt jau sasniegtos rezultātus, bet arī regulāri prognozēt nākotnes naudas plūsmu.
Peļņa un naudas plūsma nav viens un tas pats.
Uzņēmums var būt pelnošs, bet vienlaikus saskarties ar īslaicīgu naudas līdzekļu trūkumu. Piemēram, ja ieņēmumi ir atzīti grāmatvedībā, bet klienti vēl nav apmaksājuši izrakstītos rēķinus, uzņēmuma faktiskā maksātspēja var atšķirties no peļņas rādītājiem. Regulāra naudas plūsmas prognozēšana palīdz savlaicīgi identificēt šādus riskus un pieņemt lēmumus, pirms tie pārvēršas nopietnās finanšu problēmās.
Vai izdevumu pieaugums vienmēr ir slikta ziņa?
Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem Latvijas kopbudžeta izdevumi 2026. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauguši par 725,2 miljoniem eiro jeb 5,3%. Būtisku daļu pieauguma veido sociālā rakstura maksājumi un kapitālie izdevumi, tostarp investīcijas aizsardzībā un Eiropas Savienības fondu projektos.
Šie izdevumi ir atšķirīgi pēc sava ekonomiskā rakstura un mērķiem, tādēļ tos nevar vērtēt tikai pēc kopējā pieauguma procenta. Līdzīgs princips attiecas arī uz uzņēmumu finansēm.
Izmaksu pieaugums ne vienmēr liecina par neefektīvu saimniekošanu. Tas var būt saistīts ar jaunu darbinieku pieņemšanu, tehnoloģiju ieviešanu, ražošanas jaudu palielināšanu vai ienākšanu jaunos tirgos.
Piemēram, uzņēmums var palielināt personāla izmaksas par 15%, lai izveidotu jaunu pārdošanas komandu. Ja šīs investīcijas rezultātā ilgtermiņā būtiski pieaug ieņēmumi un peļņa, izmaksu pieaugums var būt ekonomiski pamatots.
Savukārt, ja izmaksas aug straujāk par ieņēmumiem un uzņēmuma peļņas marža samazinās, nepieciešams izvērtēt izdevumu struktūru un pieņemto lēmumu efektivitāti. Tāpēc būtiskākais jautājums nav tikai tas, cik daudz uzņēmums tērē, bet gan kādu rezultātu šie izdevumi rada.
Ko uzņēmuma vadītājam vajadzētu zināt par sava uzņēmuma finansēm?
Valsts budžeta izpildes dati labi ilustrē, kāpēc finanšu pārvaldībā nepieciešams analizēt vairākus savstarpēji saistītus rādītājus. Tas pats attiecas uz jebkuru uzņēmumu neatkarīgi no tā lieluma vai darbības nozares.
Lai pieņemtu pamatotus biznesa lēmumus, uzņēmuma vadītājam būtu regulāri jāspēj atbildēt uz vairākiem jautājumiem:
- Vai uzņēmuma faktiskie ieņēmumi un izdevumi atbilst apstiprinātajam budžetam?
- Kādi ir būtiskākie iemesli novirzēm no finanšu plāna?
- Vai apgrozījuma pieaugums uzlabo arī uzņēmuma rentabilitāti?
- Kāda ir prognozētā naudas plūsma nākamajiem trim līdz sešiem mēnešiem?
- Vai uzņēmumam pietiks finanšu līdzekļu plānotajām investīcijām un saistību izpildei?
- Kā šodien pieņemtie lēmumi ietekmēs uzņēmuma finanšu rezultātus gada beigās?
Šie jautājumi ir būtiski ne tikai lieliem uzņēmumiem ar atsevišķām finanšu nodaļām. Tie ir tikpat svarīgi arī maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru vadītāji bieži vien paši uzņemas atbildību par finanšu plānošanu.
No grāmatvedības uz stratēģisku finanšu vadību: kāda ir CFO loma?
Grāmatvedība nodrošina precīzu uzņēmuma finanšu darījumu uzskaiti, nodokļu aprēķinus un finanšu pārskatu sagatavošanu. Tā ir būtiska jebkura uzņēmuma darbības sastāvdaļa.
Taču uzņēmuma izaugsmei ar vēsturisko finanšu datu apkopošanu vien ne vienmēr pietiek. Lai pieņemtu stratēģiskus lēmumus, uzņēmuma vadībai nepieciešams saprast ne tikai to, kas jau ir noticis, bet arī kāpēc tas noticis un kādas sekas iespējamas nākotnē.
Tieši šeit nozīmīga kļūst finanšu direktora jeb CFO (Chief Financial Officer) loma.
CFO līmeņa finanšu vadība palīdz uzņēmumam pārvērst grāmatvedības datus praktiski izmantojamā informācijā. Tā ietver finanšu budžeta izstrādi, faktisko rezultātu salīdzināšanu ar plānu, rentabilitātes analīzi, naudas plūsmas prognozēšanu un atbalstu stratēģisku lēmumu pieņemšanā.
Piemēram, ja uzņēmuma ieņēmumi atpaliek no plāna, CFO uzdevums nav tikai konstatēt šo novirzi. Ir jāizvērtē tās cēloņi, jāaprēķina iespējamā ietekme uz peļņu un naudas plūsmu un jāpalīdz vadībai noteikt turpmāko rīcību.
Savukārt, ja uzņēmums plāno paplašināt darbību, CFO var palīdzēt izvērtēt investīciju atdevi, nepieciešamo finansējumu un iespējamos riskus.
Šāda finanšu vadība ir īpaši vērtīga uzņēmumiem, kuri attīstās, bet vēl nav sasnieguši apjomu, kurā būtu ekonomiski pamatoti nodarbināt pilna laika finanšu direktoru. Ārpakalpojuma CFO ļauj piesaistīt stratēģiskas finanšu vadības kompetenci atbilstoši uzņēmuma vajadzībām un attīstības posmam.
Finanšu rezultāti ir tikai sākums. Svarīgākais ir tas, ko ar tiem darām.
Latvijas 2026. gada pirmo deviņu mēnešu budžeta izpildes dati atgādina par būtisku principu: finanšu rādītāji ir jāvērtē kontekstā.
Ieņēmumu pieaugums vēl negarantē plāna izpildi. Pozitīvi starpposma rezultāti ne vienmēr nozīmē tikpat veiksmīgu gada noslēgumu. Savukārt izdevumu pieaugums pats par sevi nepasaka, vai līdzekļi izmantoti efektīvi.
Šīs atziņas ir vienlīdz aktuālas gan publisko finanšu pārvaldībā, gan uzņēmējdarbībā, lai gan abu jomu mērķi un finanšu uzskaites principi atšķiras.
Veiksmīga finanšu vadība sākas ar spēju ne tikai redzēt skaitļus, bet arī saprast to nozīmi un izmantot tos lēmumu pieņemšanā.
Oceans palīdz uzņēmumiem veidot šādu pieeju finanšu pārvaldībai, apvienojot profesionālus grāmatvedības pakalpojumus ar CFO līmeņa finanšu analīzi, plānošanu un stratēģisku atbalstu.
Jo svarīgākais nav tikai zināt, kā uzņēmumam veicies līdz šim. Svarīgi ir arī saprast, kurp tas virzās.
Avoti
Finanšu ministrija, 26.10.2026. - Budžeta izdevumi sociālajiem maksājumiem un investīcijām turpina augt
Finanšu ministrija - Budžeta izpilde un prognozes
Pēdējo reizi atjaunots 2026. gada 28. oktobrī
