10% nodoklis kriptoaktīviem Latvijā: kas ir jaunais deklarēšanas režīms un kurš to var izmantot?

Latvijā ieviests jauns nodokļu regulējums, kas kriptoaktīvu īpašniekiem piedāvā vienreizēju iespēju sakārtot iepriekšējās nodokļu saistības. No 2027. gada 1. aprīļa līdz 31. maijam noteiktas fiziskās personas varēs brīvprātīgi deklarēt savus kriptoaktīvus un samaksāt 10% iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no to tirgus vērtības.
Kāpēc maksāt nodokli brīvprātīgi? Vai tas nozīmē, ka kriptovalūtu peļņai turpmāk piemēros tikai 10% nodokli? Skaidrojam, kā režīms darbojas, kam tas paredzēts un kādos gadījumos to ir vērts apsvērt.
Kas ir īpašais 10% kriptoaktīvu deklarēšanas režīms?
2026. gada oktobrī pieņemtie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz vienreizēju iespēju Latvijas nodokļu rezidentiem deklarēt noteiktus kriptoaktīvus, kas viņiem pieder 2026. gada 31. decembrī. Izvēloties šo režīmu, persona samaksā 10% IIN no deklarēto kriptoaktīvu tirgus vērtības attiecīgajā datumā.
Galvenais mērķis ir dot iespēju sakārtot iepriekšējo gadu nodokļu saistības, kas saistītas ar kriptoaktīviem un to iegādei vai apmaiņai izmantotajiem ienākumiem.
Piemēram, persona pirms vairākiem gadiem guvusi ienākumus no kriptovalūtu darījumiem, bet nav tos pienācīgi deklarējusi. Ja tai 2026. gada beigās joprojām pieder atbilstoši kriptoaktīvi, jaunais režīms var piedāvāt iespēju sakārtot šo situāciju.
Ievērojot likuma nosacījumus, attiecībā uz deklarētajiem aktīviem un ar tiem saistītajiem iepriekšējiem ienākumiem paredzētas īpašas nodokļu tiesiskās sekas. Tas nav vispārējs atbrīvojums no jebkādas juridiskas atbildības.
Kāpēc kādam būtu izdevīgi brīvprātīgi samaksāt 10%?
Pirmā situācija: persona iegādājusies Bitcoin par legāli nopelnītiem un atbilstoši deklarētiem līdzekļiem. Tā vienkārši glabā aktīvu un neveic darījumus, kas radītu apliekamu ienākumu. Iegāde un turēšana pati par sevi parasti nerada IIN maksāšanas pienākumu, tādēļ īpašais režīms var nebūt nepieciešams.
Otrā situācija: personai ir iepriekš nedeklarēti ar nodokli apliekami ienākumi. Tā vairākus gadus veikusi darījumus, guvusi ienākumus, bet nav pilnībā izpildījusi deklarēšanas vai nodokļu samaksas pienākumus. Šādā situācijā īpašais režīms var piedāvāt iespēju sakārtot saistības.
Tātad jautājums nav tikai par to, vai cilvēkam pieder kriptovalūta, bet gan par to, vai pastāv iepriekšējas nodokļu saistības, kuru sakārtošanai jaunais režīms ir piemērots.
Kurš var kvalificēties 10% deklarēšanas režīmam?
1. Personai jābūt Latvijas nodokļu rezidentam. Režīms paredzēts fiziskām personām, nevis juridiskām personām vai visiem ārvalstu investoriem.
2. Kriptoaktīviem jāatrodas personas īpašumā 2026. gada 31. decembrī. Šajā datumā nosaka arī to tirgus vērtību.
3. Jāievēro glabāšanas nosacījumi. Aktīviem jāatrodas pie atbilstoši licencēta Eiropas Savienības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja vai personas pašas kontrolētā kriptoadresē, ievērojot likumā paredzētās prasības.
4. Uz personu nedrīkst attiekties izņēmumi. Piemēram, režīms nav pieejams noteiktu jau uzsāktu kriminālprocesu, nodokļu auditu, nodokļu kontroļu vai administratīvo procesu gadījumos saistībā ar attiecīgajiem pārkāpumiem. Pastāv arī ierobežojums personām, kurām kriptoaktīvu turēšanas laikā bija pienākums iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju.
5. Jāiesniedz deklarācija un jāsamaksā nodoklis noteiktajos termiņos. Iesniedzot deklarāciju, personai jāapliecina atbilstība režīma nosacījumiem.
Pirms režīma izmantošanas būtiski pārbaudīt precīzos likuma kritērijus un izņēmumus, jo piemērojamība ir atkarīga no konkrētajiem apstākļiem.
Kā aprēķina 10% nodokli? Praktisks piemērs
Pieņemsim, ka Latvijas nodokļu rezidentam 2026. gada 31. decembrī pieder kriptoaktīvi ar kopējo tirgus vērtību 20 000 EUR. Ja persona kvalificējas režīmam un deklarē šos aktīvus, aprēķins ir 20 000 EUR × 10% = 2 000 EUR.
Nodokli aprēķina no kriptoaktīvu tirgus vērtības, nevis tikai no peļņas. Deklarētā vērtība turpmāk tiek izmantota kā attiecīgo aktīvu iegādes vērtība nodokļu aprēķiniem.
Ar ko 10% režīms atšķiras no parastā kriptovalūtu nodokļa?
Latvijā fiziskās personas ienākumam no kriptoaktīvu pārdošanas, kas kvalificējams kā kapitāla pieaugums, no 2025. gada piemēro 25,5% IIN likmi. Parastajā kārtībā nodokli aprēķina no kapitāla pieauguma — starpības starp pārdošanas cenu un iegādes vērtību, ņemot vērā piemērojamos izdevumus.
Piemēram, ja Bitcoin iegādāts par 5 000 EUR un vēlāk pārdots par 8 000 EUR, kapitāla pieaugums ir 3 000 EUR. Pie 25,5% likmes nodoklis būtu 765 EUR.
Īpašajā režīmā 10% nodokli aprēķina no deklarētā aktīva tirgus vērtības, tāpēc zemāka likme automātiski nenozīmē mazāku nodokli. Abu režīmu mērķi un nodokļa aprēķina bāzes atšķiras.
Kādi ir svarīgākie termiņi?
2026. gada 31. decembris — deklarējamo aktīvu un to tirgus vērtības atskaites datums.
2027. gada 1. aprīlis–31. maijs — vienreizējās deklarācijas iesniegšanas periods VID.
2027. gada 30. jūnijs — pēdējais datums deklarācijas vienreizējai precizēšanai.
2027. gada 23. jūlijs — aprēķinātā nodokļa samaksas termiņš.
Ieteicams laikus sagatavot aktīvu atlikumu, vērtības un darījumu vēstures dokumentāciju.
Vai jaunais regulējums attiecas arī uz uzņēmumiem?
Īpašais 10% deklarēšanas režīms paredzēts fiziskām personām — Latvijas nodokļu rezidentiem. Tas nav vispārējs nodokļu atvieglojums uzņēmumiem, kuru īpašumā ir kriptoaktīvi.
Uzņēmumiem joprojām jānodrošina korekta darījumu uzskaite un piemērojamo nodokļu prasību ievērošana. Vienlaikus tiek paplašināts ieguldījumu konta regulējums, kas ir atsevišķs jautājums no vienreizējās deklarēšanas iespējas.
Kāpēc kriptoaktīvu darījumu uzskaite kļūst arvien svarīgāka?
Nodokļu piemērošana ir atkarīga no darījumu veida, iegādes vērtības, ienākuma gūšanas brīža un personas nodokļu statusa. Nepilnīga dokumentācija var apgrūtināt pareizu aprēķinu.
Latvijā tiek ieviestas arī starptautiskās automātiskās informācijas apmaiņas prasības par kriptoaktīvu darījumiem. Tādēļ pārskatāma darījumu vēsture un korekta nodokļu saistību izpilde kļūst arvien nozīmīgāka.
Kā Oceans var palīdzēt?
Izmaiņas nodokļu regulējumā atgādina, cik būtiski ir savlaicīgi izvērtēt finanšu darījumus un ar tiem saistītās nodokļu saistības.
Oceans sniedz grāmatvedības, finanšu uzskaites un ārpakalpojuma CFO pakalpojumus uzņēmumiem Latvijā, palīdzot nodrošināt pārskatāmus finanšu procesus un pieņemt pamatotus biznesa lēmumus. Ja kriptoaktīvu darījumi ietekmē uzņēmuma uzskaiti vai pārskatus, profesionāls izvērtējums palīdz identificēt riskus.
Jaunais 10% kriptoaktīvu deklarēšanas režīms nav vispārēja nodokļu atlaide visiem kriptovalūtu īpašniekiem. Tā ir vienreizēja iespēja noteiktām fiziskām personām sakārtot iepriekšējās nodokļu saistības, ievērojot likuma nosacījumus.
Personām, kuras aktīvus iegādājušās par atbilstoši deklarētiem līdzekļiem un nav guvušas nedeklarētus apliekamus ienākumus, režīms var nebūt nepieciešams. Pirms izvēles svarīgākais ir pārliecināties par atbilstību un izvērtēt faktiskās saistības.
Avoti
VID — Pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem 2026. gada oktobrī
VID — Kriptoaktīvi ieguldījumu kontā un brīvprātīga vienreizēja deklarēšana
VID — Fiziskas personas darbības ar kriptoaktīviem
Likumi.lv — Automātiskā informācijas apmaiņa par kriptoaktīviem
Pēdējo reizi atjaunots 2026. gada 5. novembrī
