2026: kad e-rēķini kļūst par globālu compliance realitāti - ko tas nozīmē Latvijas uzņēmumiem
2026.gads iezīmē būtisku pavērsienu uzņēmumu finanšu un nodokļu atbilstības jomā visā Eiropā. Elektroniskie rēķini jeb strukturētie e-rēķini vairs nav tikai digitalizācijas iniciatīva vai efektivitātes rīks - daudzās valstīs tie kļūst par obligātu normatīvo prasību, īpaši B2B darījumos. Tas tieši ietekmē arī Latvijas uzņēmumus, īpaši tos, kas darbojas starptautiskā vidē.
Šī tendence nozīmē, ka e-rēķinu ieviešana jāskata ne tikai kā vietējs normatīvais pienākums, bet kā daļa no plašāka Eiropas nodokļu un datu digitalizācijas procesa.
Eiropas konteksts: virzība uz reāllaika nodokļu pārvaldību
Eiropas Savienība īsteno iniciatīvu “VAT in the Digital Age” (ViDA), kuras mērķis ir modernizēt PVN sistēmu, balstot to uz strukturētiem datiem, automatizāciju un reāllaika informācijas apmaiņu. E-rēķini ir viens no galvenajiem instrumentiem šīs reformas īstenošanā.
Praksē tas nozīmē:
- lielāku nodokļu datu caurskatāmību,
- efektīvāku PVN uzraudzību,
- būtisku manuālo procesu samazināšanu uzņēmumu grāmatvedībā,
- pieaugošu prasību pēc standartizētiem datu formātiem.
E-rēķinu ieviešana līdz ar to nav izolēts risinājums, bet pamats turpmākām reāllaika ziņošanas prasībām.
2026. gads Eiropā: kur e-rēķini jau kļūst obligāti
2025.-2026. gads daudzās Eiropas valstīs iezīmē pāreju uz obligātu e-rēķinu izmantošanu arī uzņēmumu savstarpējos darījumos.
Svarīgākie piemēri:
- Beļģijā no 2026. gada 1. janvāra obligāta B2B e-rēķinu apmaiņa, izmantojot Peppol tīklu.
- Polijā 2026. gadā pakāpeniski tiek ieviesta obligāta e-rēķinu izsniegšana caur KSeF sistēmu.
- Francijā no 2026. gada 1. septembra tiek uzsākta pakāpeniska e-rēķinu ieviešana visiem uzņēmumiem.
Šie piemēri rāda, ka e-rēķini kļūst par Eiropas mēroga standartu. Uzņēmumiem, kas sadarbojas ar ārvalstu partneriem, arvien biežāk nākas pielāgoties ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu tehniskajām un normatīvajām prasībām.
Situācija Latvijā: kā tas sasaucas ar Eiropas tendencēm
Latvijā e-rēķinu ieviešana notiek pakāpeniski:
- No 2025. gada 1. janvāra strukturētie e-rēķini ir obligāti darījumos ar valsts un pašvaldību iestādēm.
- No 2026. gada 1. janvāra ir spēkā prasības par e-rēķinu datu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam darījumos ar publisko sektoru.
- No 2028. gada 1. janvāra plānots ieviest obligātu e-rēķinu izmantošanu arī B2B darījumos.
Lai gan B2B e-rēķini Latvijā vēl nav obligāti 2026. gadā, šis periods faktiski ir pārejas posms, kurā uzņēmumiem jāveic tehniskā un procesuālā sagatavošanās.
Galvenais risks 2026. gadā: brīvprātīgi, bet faktiski nepieciešami
Lai arī normatīvi Latvijā vēl pieļauj papīra vai PDF rēķinus B2B segmentā, praksē arvien biežāk veidojas situācijas, kur e-rēķinu izmantošana kļūst faktiski neizbēgama.
Pirmkārt, starptautiskie partneri arvien biežāk pieprasa strukturētus e-rēķinus kā līguma nosacījumu. Tas saistīts ar automatizētu datu apstrādi, ātrāku norēķinu ciklu un iekšējo auditu prasībām.
Otrkārt, nodokļu administrācijas Eiropā virzās uz reāllaika datu iegūšanu. Uzņēmumiem, kas nespēj nodrošināt strukturētu datu nodošanu, nākotnē var pieaugt gan administratīvais slogs, gan atbilstības riski.
Tehniskās prasības, kas vairs nav izvēles jautājums
Lai uzņēmums būtu gatavs gan Latvijas, gan Eiropas prasībām, 2026. gadā būtiski nodrošināt:
- strukturētu e-rēķinu formātu atbilstību (piemēram, EN 16931, Peppol BIS),
- drošu datu pārraidi, neizmantojot tikai e-pastu vai PDF failus,
- e-rēķinu integrāciju ar grāmatvedības, ERP un citām finanšu sistēmām,
- atbilstošu dokumentu arhivēšanu un datu integritāti atbilstoši normatīvajām prasībām.
Šie aspekti arvien biežāk kļūst par neatņemamu grāmatvedības un finanšu vadības daļu, nevis IT papildinājumu.
2026.gads ir pagrieziena punkts, kurā e-rēķini no lokāla normatīva pienākuma pārtop par Eiropas mēroga uzņēmējdarbības standartu. Pat ja Latvijā pilns B2B obligātums stāsies spēkā tikai 2028. gadā, uzņēmumiem, kas vēlas saglabāt konkurētspēju, efektivitāti un atbilstību, sagatavošanās jāsāk jau tagad.
Laicīga e-rēķinu procesu ieviešana ļauj ne tikai samazināt nākotnes riskus, bet arī uzlabot finanšu pārvaldību un sadarbību ar partneriem gan Latvijā, gan ārpus tās.
